Jānis Erts: Ceļā uz mūsdienīgu atbalsta sistēmu katram bērnam

Autors: Jānis Erts

Sākšu ar provokatīvu jautājumu. Cik no jums zina, ko nozīmē abreviatūra NPAIS un kas tai ir kopīgs ar mūsu bērniem?! Atļaušos apgalvot, ka vairumam no jums, lasītāji, nav ne mazākās nojausmas. Un tam ir pavisam vienkāršs skaidrojums, jo burtu salikums NPAIS apzīmē pirms vairāk nekā desmit gadiem izveidoto un labi iecerēto Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kura tā arī nekad nesasniedza tai izvirzīto mērķi –veicināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto institūciju sadarbību.

Bija iecerēts, ka NPAIS sniegtie dati palīdzēs atklāt un novērst bērnu tiesību aizsardzības jomas vājos posmus – nodrošinās, ka neviens bērns “nepazūd sistēmā” un ka bērna vajadzības tiek laicīgi pamanītas un risinātas.

Diemžēl jau 2018. gadā Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumā tika secināts, ka sistēmai ir būtiski trūkumi un to nepieciešams pilnveidot.

Lai meklētu risinājumus identificētajām problēmām, 2019. gadā Labklājības ministrija izveidoja starpinstitucionālo darba grupu, kurā tika iesaistīti pārstāvji no visām ar bērnu politiku saistītajām institūcijām. Savukārt fondam “Plecs”, ko pārsāvu es, tika uzticēta nepilngadīgo personu atbalsta procesu izpēte un IKT attīstības priekšlikumu izstrāde.

Pētījuma ietvaros, analizējot NPAIS, t.i., kādos gadījumos un kādi dati par bērnu nonāk sistēmā un kādas institūcijas ir šo datu ievadītāji un lietotāji, skaidri bija redzams, ka šobrīd sistēma lietojama ļoti ierobežotos gadījumos un nesasniedz tās izveides mērķi – agrīna bērna vajadzību pamanīšana un risināšana. NPAIS dati sāk atspoguļoties tikai tad, kad bērns jau ir piedzīvojis būtisku traumu, piemēram, vardarbību vai novārtā pamešanu. Pietrūkst būtisku pamatdatu, kas ļautu sistēmu lietot gadījumu vadībā, kā arī agrīnās prevencijas vai bērnu politikas analīzes nolūkos.

Pašlaik NPAIS lietotāji pārsvarā ir institūcijas, kuras nodrošina sekundāro un terciāro prevenciju, – Valsts un pašvaldības policija, Bāriņtiesa, Sociālais dienests, Valsts probācijas dienests u. c. Informācijas sniedzēju un sistēmas lietotāju vidū trūkst to iestāžu, kuras bērna problēmas var pamanīt pirmās, piemēram, izglītības un veselības iestādes.

Statistika par bērnu skaitu, kuriem šobrīd ir aktīvas kartītes sistēmā, atspoguļo gan NPAIS šī brīža ierobežoto tvērumu, gan faktu, ka ne visa paredzētā informācija tiek praksē ievadīta. Šobrīd NPAIS ir informācija par aptuveni 28 tūkstošiem no 360 tūkstošiem Latvijas bērnu, kas ir aptuveni 8%. Turklāt pārsvarā tie ir lielāka vecuma bērni – 57% bērnu ir vecumā virs 12 gadiem.

No tehnoloģiskā viedokļa sistēma ir novecojusi un lietotājam nedraudzīga. Tas lielā mērā izskaidro, kāpēc daudzas iestādes praksē neievada informāciju. Tāpēc ir nepieciešams atrast risinājumus, lai varētu pāriet uz lietotājam ērtāku un mūsdienīgāku sistēmu. Bet pats galvenais: nepieciešams izveidot sistēmu, kuras centrā ir bērns un tā vajadzības. Tas nozīmē, ka dati ir jāstrukturē ap bērna vajadzībām, nevis konkrētu iestāžu un jomu kompetencēm, lai esošās piecas jomas – izglītība, veselība, labklājība, iekšlietas un tieslietas – virzītu uz vienotu redzējumu par bērna vajadzībām (bērna labbūtības sistēmu). Sistēmai ir jābūt lietojamai visu bērnu un to vecāku atbalstam, sākot jau ar agrīnās prevencijas līmeni (nevis tikai paaugstināta/augsta riska grupām, kā tas ir šobrīd).

Tāpat jaunveidojamajai sistēmai ir jārisina problēmu cēloņi, nevis jāgaida negatīvas sekas. Tas nozīmē veidot riska vadībā balstītu sistēmu, kas ļauj agrīni ieraudzīt potenciālos riska faktorus bērna attīstībai un dzīvībai. Visefektīvāk, ātrāk un lētāk strādā tieši pierādījumos balstītas agrīnās intervences.

Izsekojamība ir efektīvas sistēmas pārvaldības pamats. Tāpēc jaunajai sistēmai ir jāsniedz analītika iestāžu, pašvaldību un valsts līmenī, lai palīdzētu izvērtēt bērnu atbalsta sistēmas efektivitāti un plānot resursus iestāžu, pašvaldību, jomu un valsts līmenī.

Attīstot “Pleca” piedāvāto jauno NPAIS stratēģiju, tuvāko 3–4 gadu laikā ir iespējams spert mērķtiecīgus soļus pārejai no piecām bērna pieejām (veselība, izglītība, labklājība, iekšlietas un tieslietas) uz vienu sistēmu, kuras centrā ir bērns un viņa vajadzības.

Svarīgi pieminēt, ka jaunās sistēmas konceptuālais prototips testēšanas laikā guva lielu lietotāju atsaucību. 97% visu iesaistīto iestāžu atzinīgi novērtēja piedāvāto risinājumu, atzīmējot, ka visa informācija ir ātri pieejama un vienkopus. Pozitīvi tika novērtēta arī sistēmas lietojamība, kas ļauj viegli izsekot bērnam, – centrā bērns, nevis institūcijas.

Lai jaunā un labi iecerētā sistēma būtu pilnībā funkcionējoša jau 2024. gadā, līdz minētajam laikam jāsper vēl vairāki soļi. Nākamo 1,5–2 gadu laikā pakāpeniski jārisina būtiskākie rīcībpolitikas jautājumi, uz kuru bāzes detalizēti veidojams jaunās sistēmas datu modelis – gan gadījumu vadības, gan pārvaldības līmenī.Tāpat vēl ir jāveic jaunās sistēms izstrāde un testēšana, kā arī jāīsteno lietotāju apmācības, jo efektīva ieviešana ir viens no svarīgākajiem sistēmas veiksmes stūrakmeņiem.

Pašlaik saskaņošanas procesā ir valdības ziņojums, kas, cerams, tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā un gūs atbalstu.

Politiķi vēl lems un vērtēs, bet praktiķiem nav šaubu, ka jaunajam NPAIS ir jābūt. Tāpēc bērnu politikas praktiķi – Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, Valsts probācijas dienests, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Valsts izglītības satura centrs, centrs “Dardedze” un “Plecs” – jau ir parakstījuši un Labklājības ministrijai, kā arī citām atbildīgajām institūcijām nosūtījuši vienošanos par darāmajiem darbiem.

Vienošanās teikts, ka “mūsu redzējumā Latvijā šobrīd trūkst valstiski vienota, stratēģiski ambicioza, bet pragmatiska un sasniedzama redzējuma par bērnu un ģimenes rīcībpolitikas mērķiem un prioritātēm, kura centrā būtu bērns”. Bet tas nenozīmē, ka šo situāciju nav iespējams mainīt, ir tikai nepieciešama politiskā griba. Uz to arī paļaujamies.